Breteja laukums

Breteja laukums (franču: Place de Breteuil) ir laukums Francijas galvaspilsētā Parīzē, 7. apgabalā un 15. apgabalā.

Laukumam, tāpat kā Bretijas avēnijai, dots nosaukums par godu franču aristokrātam, diplomātam un valstsvīram Luijam Ogistam Le Toneljē Bretejam (1730—1807).

Vēsture

Laukums tika izveidots 1782. gadā un valsts Parīzei to nodeva 1838. gada 19. martā. 1810. gadā laukuma teritorijā sāka būvēt Grenelles kautuvi, to pabeidza 1818. gadā. Pret šo lopu kautuvi ļoti iebilda vietējie iedzīvotāji. Kautuves nojaukšana ļāva iztīrīt Grenelles artēzisko aku, ko 1833.–1841. gadā 548 m dziļumā lopkautuves pagalmā veica Luiss Žoržs Milo. Tika izveidots 43 metrus augsts čuguna tornis ūdens pacelšanai līdz Panteona augstumam, torni 1857. gadā projektēja Ipolīts Delaperšs.

1900. gadā laukuma apkārtne tika uzlabota, izveidojot promenādi Breteja avēnijā.

No 1900. gada 29. maija līdz 2. jūnijam 1900. gada vasaras olimpisko spēļu laikā laukuma teritorijā tika aizvadītas jāšanas sacensības.

1904. gadā laukuma teritorijā tika uzcelta monumentāla Luija Pastēra statuja, kuras tēlnieks bija Aleksandrs Falžjērs. Statuja tika novietota vietā, kur iepriekš atradās artēziskā urbuma tornis.

Galerija

Atsauces